Kas ir MoKo Wedding?

Tā kā pēc savu kāzu organizēšanas manī ir pamodies svaru enerģiskais mākslinieks, esmu nolēmusi dalīties savās idejās un pieredzē arī ar citiem pāriem. Par idejām un pieredzi turpmāk variet lasīt ne tikai šajā blogā, bet arī sazināties ar mani personīgi un uzaicināt būt par ideju guru. Šobrīd esmu vairāku jauno pāru šīs vasaras lielā notikuma epicentrā un esmu ideju guru viņu kāzām. Tā teikt, būšu iedvesma viņu kāzām. Tāpēc, ja nevarat izlemt no kura gala sākt un kā labāk iekļauties sava budžeta ietvaros, būšu guru jūsu kāzām!

Nebaidieties no tā, ka mans blogs un manas kāzas ir navy stilā, tas nebūt nenozīmē, ka arī jūsu kāzām tādām jābūt! Tāpat arī nebaidieties no tā, ka nu tagad es ņemšos organizēt jūsu kāzas pēc saviem ieskatiem bez konsultēšanās ar jums. Es neesmu kāzu organizators tā visiem zināmajā nozīmē, es būšu iedvesma, es došu jums iedvesmu, ģenerēšu idejas, kas tuvas jums, lai no tā visa jūs paņemtu tieši to īsto un vienīgo savai dienai. Varbūt par kādu no manām idejām jūs pat nebūsiet iedomājušies, bet še-ku, re-ku esmu es ar savu ideju un tā jums ļoti patīk, vai nepatīk! Un ja jums patīk, tad es smaidu un jūtu, ka esam uz viena viļņa, jo tad mans ideju ģenerators strādā vēl labāk! 


Ļaujiet man būt tām sestajām acīm, kas redz to, ko jūs neredzat, jo jums taču ir tās rozā brilles un taureņi un tas ir pilnībā saprotams! 

Būšu sestā acs, kas skatās caur citu prizmu, lai ļautu jums izskatīt visus par un pret, blakusparādības un citus klupšanas akmeņus vai tieši otrādi, rožu dārzu tajā visā. Es došu piemērus, idejas, pieredzi, šaubas, kompromisus, visu to, ko nepateiks jūsu tuvie cilvēki vai labākie draugi. Jo ticiet man, tas ir sasodīti grūti izpatikt visiem un ikvienam, jo kau kādā mērā mūsos tomēr tas ir iekšā, bet kopā mēs varam atrast kompromisus ik katrai situācijai! Bet tajā pašā laikā nepadarīšu jūsu kāzas par kaut ko komerciālu un kā tagad saka "tā kā visiem", jo katrā pārī meklēju savu odziņu un tā, lai nav "kā visiem". 

Vēl jo vairāk, es pārim pieeju ar sirdi un dvēseli, ar smaidu un neizmērāmu pozitīvismu un enerģiju! Un galvenais, atcerieties, lēmumu par manu ideju, pieņemat jūs paši. 

Ar mani varat sazināties dažādi...kā jums ērtāk, caur sociālajiem tīkliem, telefonu vai e-pastu. Facebook lapā varat atrast manu ideju guru lapu ar nosaukumu MoKo Wedding, ja gribat dzirdēt manu balsi, tad meklējat savu telefonu un uzspiežat 26445839, bet ja jums labāk patīk rakstīt vēstules, tad pasta balodi gaidīšu uz mokowedding@gmail.com. Un, jā, zem MoKo Wedding slēpjas gaišmate Monta.

Laime vairo laimi! 

Pirmā deja, mūzika un muzikanti...

Mūzikas izvēle. Tas bija un droši vien ir viens no sarežģītākajiem lēmumiem, kas jāizdara laikus. Saku pavisam godīgi, man vispār nebija ne jausmas, kas jāņem, uz kuru pusi jāskatās un cik tas vispār izmaksā! Muzikantu jautājums mani ļoti uztrauca, jo sapratu, ka ilgi domāt es nevaru, tos izķer tikpat ātri, cik fotogrāfus. Skaidrs bija tikai viens - mēs abi gribējām dzīvo mūziku, nelielā muzikantu sastāvā. Tādu mūziku, pie kā dejot var gan jauns, gan vecs un apmierinātas ir gan vecmāmiņas, gan jaunieši. Vispār jau neatteiktos no Dona akustiskā koncerta kāzās, bet tad jau tās vairs nebūtu manas kāzas, bet gan Dona koncerts. =]]] Un manā dienā viesu acu skatienu objekts būtu šis slavenais mākslinieks, nevis es un mans vīrs. Man tas nederēja!

Tad nu sākās mūsu muzikantu epopeja. Šaudījos šurpu turpu domādama, kur lai vispār sāku meklējumus. Protams, visiem zināmais portāls precos.lv piedāvā šo to, bet arī tur īsti neuzgāju īsto lietu skaidrību par un ap labākajiem muzikantiem. Pie sevis domāju, jāizvēlas kaut kas kabatai draudzīgs, bet diezko reāla man pašai šī doma nešķita. Dažādos portālos uzgāju ļoti dažādus mūziķus un ļoti dažādas cenas, bet neviens tā arī negāja pie sirds. Es vispār biju iedomājusies, ka vēlos, lai ceremonijas laikā un pēc tās spēlē saksafonu. Tikai pēc tam man pieleca, ka ceremonijas laikā taču spēlēs ērģelniece un klavierēm (sintezatora). Beigās visu apdomāju un sapratu, ka laikam šo domu nāksies atmest, jo nav kur šo saksafona spēli ieplānot un, kā jau iepriekš minēts fotogrāfa gadījumā, sapratu, ka labāk ieguldīšu muzikantos vakara daļai, nekā tērēšos vēl algojot cilvēku saksafona spēlei. Teiksiet - var apvienot - dabūt grupu, kur kāds spēlē saksafonu un izmantot jau pa dienu šo pakalpojumu. Bet nē, man šīs klapatas nepatīk, pārāk sarežģīti un tur atkal lielāka samaksa, jo muzikanti ņem par stundām. Bet tas katra paša gaumē!

Idejas par muzikantiem man piespēlēja mūsu kāzu fotogrāfe. Viena no tām bija sekojoša (citēju): Ir tādi Valters&Valters, un jums kāzas viesu namā Valteri, cik feini skan: Valters&Valters Valteros. Nu ko, man divreiz nav jāsaka, uzreiz sameklēju šos māksliniekus internetā un saprotu, ka es šo jauno pusi no Valters&Valters zinu (nu ne tā kā pazīstu, bet atpazīstu). 

Jūs droši vien nezināt vai arī neatceraties tādu grupu Ēnas, jo lielākā daļa manu viesu tādu grupu nemaz nezināja un tikai tad, kad pateicu vai noskandināju kādu dziesmu, tad varbūt atcerējās. Viena no populārākajām bija Beautiful morning, kas bija/ir viena no manām mīļākajām dziesmām. Nu kur var būt tāda sakritība! Nu lieliski! Atlika man uzrakstīt Laurim un muzikanti bija rezervēti! 

Un tas prieks, jo tikai pati kā maza meitene priecājos par to, ka dabūju slavenību savās kāzās! Lai arī Lauris nespēlēja ar savu grupu, bet tomēr, viņš kā solists tur bija! Es vēl tik pasmējos savam vīram, ka tā tik vēl trūktu, ka mūsu kāzās piedalītos, kāds no slavenā klana. Nu tas jau paliek pie katra paša, cik lielas slavenības kurš pazīst, bet man ar to pilnīgi pietika, jo tas jau daļas manai laimītei!

Ui, un kas par dejām! Sākām trakot jau pie pirmās dejas, tas ir pēc mūsu pirmās dejas. Starpcitu, savai pirmajai dejai izvēlējāmies Michael Buble LOVE. Pirmās dejas dziesmu ilgi meklējām, mēs pat smējāmies, ka mums ļoti piemērota būtu kāda no Musiqq repertuāra, jautra, nenopietna un jancīga dziesma...Bet tomēr palikām pie klasiskām vērtībām. Kaut kā netīšām abi uzgājām šo dziesmu un uzreiz sapratām, ka ir! Ilgi domājām, ka varbūt tomēr vajadzētu dziesmu, kas mums abiem kopīga, kāda no tādām, kad pirmo reizi satikāmies vai tamlīdzīgi. Ja jāizvēlas no tāda repertuāra, tad tas ir tas pats Dons vai Tumsa, bet no otras puses, tie bija tie laiki, kas bija rozā briļļu laiki un tas bija skaisti, bet tas ir nodzīvots un kāzu dienā mēs tomēr sākām ko jaunu - kā teica SiSiDra - liekam jaunu bildi iekšā. Tad nu arī abi bez domāšanas izvēlējāmies Buble Love. Tas bija skaisti! Muzikanti bija piemeklējuši īsto versiju, ko vēlējāmies dzirdēt un ballīte varēja sākties!

Izdancojāmies ne pa jokam, ka līgava paiet nevarēja. Lecām visu nakti bez apstājas, vienīgā pietura/pauze bija mičošana un tortes ēšana, bet tad atkal aidā! Tā es lecu līdz samocīju ahileja cīpslu un nākamajā rītā bez klibošanas neiztiku. Bez tās vēl medus nedēļas laikā Krētā neiztiku! Bet tas bija to vērts! Manas sāpes attaisnoja Lauris (muzikants), kurš vienai no manām līgavas māsām bija teicis, ka šogad tās viņam esot 17. kāzas un tāāāāādu līgavu pirmo reizi redzot, kas sākusi dejot jau pie pirmās dziesmas un turpinājusi visu nakti! Un muzikanti pat izteica komplimentu, kad nodziedāja pēdējo dziesmu. Nu prieks, kas prieks! Prieks, ka arī muzikantiem patika, ko vēl vairāk var vēlēties!

Secinājums ir viens: mīļie jaunie pāri, ja reiz pasūtāt muzikantus un ja tā pat ir vesela grupa, bet jūs neesat lieli dejotāji, dejojiet, leciet, trakojiet! Tā ir jūsu dienas, un tāda ir tikai vienu reizi mūžā ( nu labi, varbūt divas), izmantojiet šo laiku lietderīgi, izmantojiet mūziķus, jo jūs taču par tiem esat samaksājuši, un dalieties savā priekā ar muzikantiem, jo ticiet man, tas ir muzikantu prieks un laime redzēt jauno pari dancojam un priecājāmies, nevis spēlēt tukšam deju placim! 

Un visbeidzot...kleita!

Patiesībā, laikam, kleita bija pati pirmā, kuru jau izvēlējos un pasūtīju vēl pirms viesu nama, fotogrāfa un visa pārējā. Tam man bija ļoti piemērots laiks, jo vīrs bija jūrā un, viena pati sēžot mājās, mierīgi varēju sērfot pa ingridabridal.lv mājaslapu, lai izvēlētos, kura tad būs tā īstā, neuztraucoties, ka vīrs varētu pamanīt ko es tur daru un kuru kleitu iešu mērīt! 











Par IngridaBridal uzzināju no savas bērnības draudzenes, jo arī viņa tur šuva savu kleitu. Jau viņas kāzās es pamanīju, cik kvalitatīva, smalka, oriģināla un skaista ir šī kleita! Tad nu pie sevis nodomāju - ja es precēšos, pirmais salons, kuru es apmeklēšu būs tieši IngridaBridal! Tā nu pienāca arī mana kārta izvēlēties kleitu. Protams, es paspēju ieskriet arī vēl dažos citos kāzu salonos, bet tās kleitas, ko mērīju tajos, vispār nestāv klāt Ingrīdas kleitām, tās nevar sacensties kvalitātē, mežģīnē un ērtumā. Visas kleitas, ko mērīju citos salonos bija smagas, grauza manu ādu, tajās bija karsti un tās nebija šūtas manam augumam! Pie Ingrīdas es jūtos kā pūciņa, kleitas ir vieglas...vieglas, mežģīne maiga un smalka un galvenais, ka kleita ir šūta Tavam augumam!

Atskatoties atpakaļ uz visu kāzu gatavošanās procesu, saprotu, ka lielāko daļu no visa esmu izvēlējusies ļoti ātri un īpaši par to nedomājot. Ja tas bija viesu nams, tad Valteri, ja tas bija fotogrāfs, tad Sintija Erta, bet ja tā bija toršu meistare, tad Zane. Tā arī bija ar kāzu salonu. Es ilgi nedomāju un neizvēlējos starp n'tajām kleitām, saloniem...nemaz netērēju ilgi laiku staigājot apkārt un domājot - kur labāk šūt kleitu?! Tā kā pēc horoskopa esmu svari, lielā domāšanā nemaz nevarēju atļauties ieslīgt, jo tad būtu pavisam traki, jo nevarētu izvēlēties no lielā piedāvājuma! Pa dažiem saloniem pastaigāju tikai tāpēc, lai zinātu kā ir citur un ar savu pieredzi varētu padalīties ar citām līgaviņām! Vienas dienas laikā man viss bija skaidrs!






Pie Ingrīdas pieteicos vienā darba vakarā un kopā ar savu draudzeni nolēmu pamērīt kleitas. Izmērīju visādas, arī kuplās princešu kleitas, bet paliku pie tās, kuru jau sērfojot internetā biju ieraudzījusi IngridaBridal katalogā. Tā bija mana Kimberly, kura perfekti izcēla manu augumu, jo esmu kupla dupša īpašniece un nāriņas tipa kleita ir piemērota šādam siluetam. Kimberly mani uzrunāja arī ar mežģīni, bolero jaciņu un graciozajām podziņām aizdares vietā un šleipi. Vienīgais, ko nedaudz izmainīju no oriģinālā varianta bija jostas krāsa. Oriģināli tā bija kafijas krāsā, bet es izvēlējos Ivory (šampanieša krāsā).






Tā kā mans vīrs nav ražena auguma, mēs esam apmēram viena auguma, jau tad bija skaidrs, ka viņš man blakus pazustu, ja es izvēlētos kuplo princešu kleitu! Es ļoti piedomāju pie tā, lai arī mans vīrs labi izskatās un es neapēdu viņu ar savu kleitu. Tomēr, ne jau es vienīgā precos, tas ir pāris, kurš precas un jāpadomā arī par vīriņu! Tāpēc, mīļās meitenes, padomājiet arī par saviem puišiem, nevis tikai par sevi! Vai tā būtu kleita, plīvurs, cepure, padomājiet kā tas viss izskatīsies koptēlā ar topošo vīru. Nereti mēs mēdzam aizmirst savu otru pusīti, līdz ko uzvelkam šo skaistumu mugurā! Līdz ko kleita bija pasūtīta es vairs nevarēju sagaidīt piemērīšanu un uzlaikošanu. Tā man bija paredzēta martā, bet kleitu jau pasūtīju iepriekšējā gada augustā. Līdz ko kleita bija gatava, pakarināju to pie skapja un nevarēju paiet tai garām, nepaskatoties uz to un neapčamdīt. Līdz kāzām dzīvoju pa mākoņiem! 

Plīvuru Ingrīda man piemeklēja komplektā pie Kimberly kleitas ar tādu pašu mežģīni. Ne ko pielikt, ne ko atņemt. Biju un esmu ļoti apmierināta!

Par kurpēm runājot, atkal tas pats stāsts par vīru. Lai cik ļoti gribētu iespīlēt sevi augstpapēdenēs, es to nevarēju atļauties! Patiesībā nemaz tādas uzvilkt nevarētu...mana platā pēda to neatļautu un visa diena būtu sabojāta, jo kājas būtu nospiestas. Te nu atkal skaidrs bija viens, man vajag nelielu papēdi. Tā kā vasara, tad gribēju purniņu vaļā...gribēju taču arī savu pedikīru parādīt...! Likās, ka mazais papēdis padarīs manu kāju nesmuku un saīsinās manu augumu, bet patiesībā visu izlaboja mana nāriņas kleita un kurpes nemaz lāgā nevarēja redzēt. Beigās man šīs kurpes tik ļoti iepatikās, ka nemaz nedomāju vai mana kāja izskatās slikti vai labi. Man bija ērti un galvenais kopumā izskatījās gaumīgi! Atkal, izvēlējos pavisam vienkāršas, bet gaumīgas kurpītes. Tās es novilku tikai pēc mičošanas, kad kājas vairs neturēja slodzi dejojot. 

Starpcitu, tā kā mēs braucām fotogrāfēties pirms laulību ceremonijas, es šo kurpju vietā uzvilku vecās labās zandeles uz papēža un pie tam raspberry krāsā! Bija ļoti saskaņoti un nesabojāju savas ivory krāsas auduma kurpes. Ceremonijai vajadzēja atstāt kaut ko arī svaigu, jo kleita tomēr jau bija nedaudz sanēsāta...Tas tā, humoram. Nekas jau netika sanēsāts...Tās kurpes pat izturēja manu trako dejošanu un pēc kāzām hlora devu un birstes pieskārienus, lai tās atkal atgūtu savu baltumu! 

Tagad mana kleita rotās guļamistabas sienu, lielā baltā rāmī ar līgavaiņa piespraudi. Kur citur man to kleitu likt?! Lai put skapī? Izdomāju tai oriģinālu pielietojumu arī pēc kāzām! Vīrs savu uzvalku jau visu vasaru nēsāja, un turpinās to darīt arī turpmāk, bet es savu kleitu vairs neuzvilkšu. Ja nu vienīgi uz kādu foto sesiju...pēc gada, piemēram...!

Lai jums iedvesmojoši kāzu kleitas meklējumi un izdodas atrast savu īsto!

Ielūgums...

Tad, kad abi bijām nobrieduši uz precēšanos, bija jāsāk domāt par ielūgumiem. Kamēr vīrs bija jūrā, es biju norezervējusi viesu namu, fotogrāfu un noskaidrojusi visu par un ap laulību ceremoniju. Tālāk sekoja ielūgumu epopeja. 

Tad, kad vīrs atkal bija mājās, es izklāstīju savu ideju par to, kādam jāizskatās ielūgumam. Bijām nolēmuši visiem par to paziņot Ziemassvētku vakarā, izdalot ielūgumus. Vienīgais uzdevums, kas tika prasīts no mums - kārtīga bilde ar labi redzamām sejām. Te nu sākās jautrība, taisot selfijus! Bet man jau šķiet, ka esam diezgan līdzīgi! Biju priecīga par iznākumu! Ko jūs par to domājat?!

Tā kā esam humora pilns pāris, diezgan nenopietni savam vecumam, sapratu, ka mežģīnes un standarta ielūgumi te nederēs! Vēljovairāk, ja izvēlētā tēma ir jūra. Tad nu vienā vakarā pār mani nāca apskaidrība - karikatūra! Vispār man gribējās galda kartes ar katra viesa saržī (smieklīga sejas karikatūra) zīmējumu, bet tas ir ļoti dārgs prieks! Tad nu nolēmu, ka ielūgumos gan to varētu realizēt un, nedaudz pasērfojot pa internetu, atradu sev piemērotāko karikatūristu un izklāstīju savu ideju. Tad nu arī tapa mūsu ielūgums...Par tēmu, bet nedaudz ar humora pieskaņu! Pieteicu, ka vīram būs zils uzvalks, raspberry krāsas šlipse un piespraude. Bet līgavai balta kleita un raspberry krāsas ziedi pušķī. Iesaiņoju tos navy blue zīdpapīrā un sudraba aploksnē, kam pārsieta raspberry krāsas lentīte. 

Un tās sejas, ko rādīja mūsu radi un draugi, kad saņēma šos ielūgumus...tāda neizpratne, kas pārauga smaidā un viltīgā skatienā - vai tiešām pareiz sapratuši - jūs precaties????!!!! Un tad sekoja apsveikumi un bučas! 

Esiet oriģinālas un radošas, mīļās dāmas! Izpaudiet sevi ne tikai tēmā vai kāzu noskaņā, bet sāciet jau ar ielūgumiem! 

Kāzu torte...

Es visu laiku domāju, ko darīt ar torti...no sākuma domāju, ka nevēlos iztērēt daudz naudas uz torti, jo tāpat to apēdīs. Bet ziniet, līdz ko sāku skatīties bildes par mūsu tēmu, kas apspēlēta tortēs, sapratu, ka man vajag smuku torti un tādu ar trim stāviem vismaz! Ņemot vērā, ka manas kāzas izceļas ar dažādiem smukumelementiem, skaidrs, ka arī tortei jābūt tādai, kas apmierina ne tikai vēderu, bet arī acis! Turklāt kāzas taču vienreiz mūžā un arī tāda torte ir tikai vienreiz mūžā, tāpēc ir vērts ieguldīt un priecāties! 

Dizainu, protams, meklēju ilgi. Tagad modē ir visādas mastikas tortes ar ziediem, dekorācijām, tā teikt, pārbāztas ar visādiem niekiem. Bet tā kā man patīk šiks, bet nelielos daudzumos, priekšroku devu baltai mastikai ar zilu lentīti un cukura ziediem. Starpcitu, ja vēlaties, var likt arī īstos ziedus, bet man šķiet, ka ja jau reiz pušķī tie ziedi knapi iztur dienu, tad kā tie var izturēt vakaru uz tortes?! Bet tagad jau meistari laikam visu ko prot uzburt!

Tā kā kāzas norisinājās Aizkrauklē, sapratu, ka vasaras karstumā būs labāk, ja izvēlēšos kādu vietējo meistaru. Par savu tortes meistaru biju dzirdējusi labas atsauksmes un ar Zani Valaini esam mācījušās vienā skolā, dzīvojam vienā pilsētā un pie reizes atbalstītu arī tā teikt savējos. Ieraugot Zanes jau veidotās tortes, sapratu, ka viņa būs īstā! Starpcitu, tagad Zani varēja vērot LTV1 raidījumā "Kūku kari", kur Zane plūca laurus! Un pelnīti, jo Zanes tortes ir gan garšīgas, gan skaistas!

Vienā dienā aizsūtīju viņai tortes bildi un realizācija bija tās tortes kopija! Vienkārši lieliski! Es ļoti baidījos, ka mastika būs salda, jo man pašai negaršo marcipāns un mastikas parasti ir ļoti saldas, bet Zanes veidotā mastika bija tieši tāda, kādu vajag. Pildījumā es izvēlējos sezonas dārgumu- zemenes un viegluma un gaisīguma pieskaņai biezpienu. Un mastiku taču var arī neēst...vienkārši izēst pildījumu un mastiku atstāt...Katrā ziņā man radās sajūta, ka Zane pagatavos jebkādu torti, tikai pasakiet, ko jūs vēlaties un tiks realizēts. 

Smieklīgi bija tas, ka nākamajā rītā mans vīrs man saka, pasūtīsim vēl tādu torti...? Es tā īsti nemaz nepagaršoju to torti. Uz ko es viņam atbildēju, jā labi, vīruci,  tas izmaksās tikai 200 eur un varēsi nogaršot mūsu kāzu torti!

Tradīcijas, foto sesija, auto un smukumlietas...

Kad apsvērām domu par precēšanos, mēs uzreiz zinājām, ka negribam tradicionālās kāzas ar visiem tradicionālajiem iznācieniem. Gribējām visu pa vienkāršo, tā, lai patīk gan mums, gan viesiem. Es ļoti domāju par to, lai mani viesi jūtas ērti un negarlaikojas.

Tā kā ceremonija norisinājās brīvā dabā, man bija jāpadomā par ceremonijas laiku, par mūsu foto sesiju un to, ko viesi darīs, kamēr mēs fotogrāfejamies. Tieši šī iemesla dēļ es sapratu, ka nevēlos viesus garlaikot, gaidot mūs no foto sesijas kā tas parasti ir kāzās un visās līdz šim, kurās esmu piedalījusies. Tad nu mans plāns bija sekojošs...Viesi uz ceremonija bija lūgti ierasties plkst. 15.00. Līdz noteiktajam laikam man un vīram bija laiks saposties, safotogrāfēties un ierasties uz ceremoniju. 

Iepriekšējā vakarā gulēt aizgāju ļoti vēlu. Tā kā mēs abi pirmskāzu nakti pavadījām kopā, nevis katrs savā mājā, lēnu garu iekārtojāmies mūsu numuriņā. Kamēr izmazgāju matus, kamēr sagaidīju floristi un vedējus un norādīju, kur kas atradīsies jau bija pāri pusnaktij. Bet sev par parsteigumu no rīta jutos labi izgulējusies, pilnīgi bez stresa un ieraugot sauli, kas pamazām kāpās no debesmalas, manas acis iemirdzējās un smaids sejā nepazuda visu dienu! Tad jau arī klāt bija mana make-up meitene Laura Valuta. Ziniet, ar savu smaidu un pozitīvo attieksmi Laura padarīja manu rītu vēl dzirkstošāku! Tad arī sapratu, cik svarīgi ir izvēlēties pareizos cilvēkus, ar kuriem saproties no pusvārda! Rezultāts bija brīnišķīgs, tieši tas, ko es biju gaidījusi. Nebaidīšos šī vārda - perfekts! Mana frizūra nebija izjaucama arī vēl nākamajā rītā, lai gan turējās uz pāris matadatām. Tā pat izturēja manu trako dejošanu līdz rīta gaismai! Turklāt Laura vēl sapucēja arī manu mammu, līgavas māsas un uzfrišināja viesus, ja mīļi palūdza. 

Pa to laiku, kamēr mani krāsoja un veidoja frizūru, mans vīrs vēl paspēja aizbraukt nomazgāt mašīnu! Bet ziniet, ja arī jūs vēlaties vēl no paša rīta nospodrināt savu kāzu auto, lūdzu nelietojiet vasku! Tas gan derēs puiša frizūrai, bet ne auto! Uz vaskotas mašīnas netūrēsies ziedu dekorācijas. Bet ko tur daudz sūdzēsies, mana floriste tāpat dabūja tās rozes uz mašīnas, bet vienu gan viņa pieteica - nebrauciet ātrāk par 80 km/h. Arī ar visiem 90 km/h manas rožu dekorācijas turējās godam! Arī nakamajā rītā, jau braucot mājās, kad neviens īpaši nepiedomāja pie dekoriem, rozītes smuki turējās, ka knapi nost dabūjām! Un puiši, nesatraucieties, mašīnu tas nesabojā! Puķu dekorācijas ir uzstiprinātas uz piesūceknīšiem, kas nebūt nesaskrāpē vai citādi sabojā auto! 

Starpcitu, iesaku izvēlēties savu auto vai aizņemties no savējiem, jo tas nav tā vērts iztērēt lielu naudu īrētam, dārgam retro autiņam, lai nobrauktu ar to pāris metrus. To tāpat redzēsiet tikai jūs paši un tas jūs priecēs uz pāris stundām. Un pats trakākais, ja autiņš jūs pievils un noplīsīs uz ceļa kaut kur pa vidu starp viesu namu un baznīcu vai tamlīdzīgi. Labāk to naudu ieguldiet dekorācijās, dzērienos vai mielastā!

Abi sapucēti mēs varējām doties uz foto sesiju. Es izvēlējos foto sesiju pirms ceremonijas, lai viesiem nav jāgaida un jāgarlaikojas, kamēr mēs pazūdam un braucam fotogrāfēties. Tā kā man pašai nekad nav paticis stundām ilgi gaidīt jaunos atpakaļ no foto sesijas, es izvēlējos to jau izdarīt pirms ceremonijas, lai pēc tam visu atlikušo dienu un vakaru esmu kopā ar saviem viesiem. Galu galā, viņi taču ir mērojuši tik tālu ceļu, lai skatītos uz mums, lai būtu kopā ar mums, nevis garlaikotos un tiktu atstāti vienatnē viesu namā. Kamēr mēs mierīgi fotogrāfējāmies, tikmēr lēnu garu sāka ierasties viesi, kurus sagaidīja viena no manām līgavas māsām un visus nokoriģēja, kur un kā viss notiksies.

Līdz ar mūsu ierašanos bija sabraukuši jau lielākā daļa viesu, iekārtojušies un jau lēnām sāka virzīties uz ceremonijas vietu. Protams, kur tad bez kavēšanās. Izrādās, ka Aizkraukles pusē ir divi viesu nami ar nosaukumu "Valteri" un ierakstot google daļa no viesiem tika novirzīti uz nepareizo pusi un sanāca nedaudz aizkavēties. 

Tā kā mācītājs nesteidzās un arī mēs par to nepārdzīvojām, ar nelielu aizkavēšanos ceremonija varēja sākties! 

Pēc ceremonijas mēs fotogrāfējāmies ar viesiem, mielojāmies ar uzkodām un atspirdzinājāmies ar aukstu šampanieti. Viesi varēja atsvaidzināties, aprunāties, pastaigāties un galvenais, ka mēs bijām kopā ar viņiem un visiem pašā centrā. Brīvajā atmosfērā mēs lēnām arī sagaidījām uzaicinājumu sēsties pie galda. 

Varbūt jau pamanījāt...līdz šim nekā nav bijis no tradīcijām. Viss notika tik dabiski un nepiespiesti. Vienīgais no tradīciju klana bija izpirkšana un mičošana, kas vairāk pēc nosaukuma, nevis definīcijas. Izpirkšanā manam vīram tika uzdoti trīs kontroljautājumi un ja uz tiem nepareizi atbildēja, tad viņam bija jāsamaksā maniem vecākiem. Piemēram, kāds ir mans kurpju izmērs un cik karotes cukuru es lieku klāt pie kafijas. 

Kas attiecas uz mičošanu, man noņēma plīvuru, uzlika priekšautu, bet vīram iedeva cigāru un kapteiņa cepuri. Bez tā mēs vēl netikām cauri, jo vajadzēja nolasīt solījumu, kuru pēc tam ievietojām pudelē un palaidām Daugavā! 

Tālāk sekoja pušķa mešana, kas izvērtās diezgan smieklīgi, jo ar pirmo reizi to noķēra abas mazās meitenes, kuras viņu turpat gandrīz saplosīja, jo nevarēja sadalīt. Taču vedējmāte operatīvi noreaģēja un tika atkārtots otrais mēģinājums, kas izdevās. Lieki piebilst, ka mans pujeņu pušķis bija smags un iepriekš brīdināju, lai tur rokas gaisā, jo savādāk kāda aizies ar zilu aci mājās. 

Laulību ceremonija.

Ar mani bija tā, es visu biju izdomājusi, kur un kā gribu, un tikai pēc tam runāju ar mācītāju par to, vai viņš vispār laulā ārpus baznīcas. Par to gan, meitenes, vajadzētu padomāt pirms vietas izvēles un vispirms saprast, kur laulāsieties, baznīcā, ārā vai dzimtsarakstu nodaļā. 

Ņemiet arī vērā, ka dzimtsarakstu nodaļas pārstāvji izbrauc uz laulībām brīvā dabā tikai sava rajona ietvaros. Ja es gribēju precēties Aizkrauklē, bet dzimtsarakstu nodaļas pārstāvi no Kokneses, tas nebija iespējams. 

Kā jau zināms, ne visās dzimtsarakstu nodaļās ceremonijas ir jaukas, jo ir dzirdēti dažādi nostāsti par izvēlētajiem tekstiem un atmosfēru. Viens bija skaidrs, Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļa tā noteikti nebūs. 

Tā kā man vieta jau bija rezervēta Aizkraukles viesu namā, nekas cits neatlika kā cerēt, ka izvēlētais mācītājs piekritīs laulāt brīvā dabā. Komplektā ar viesu nama izvēli vajadzētu padomāt par ceremonijas norises vietu. Jo citādi var gadīties šmucīte un jāpārplāno jau iesāktais. 

Biju neizsakāmi laimīga, ka viss notika tā kā biju iecerējusi. Laulāties brīvā dabā, tas ir tik nepiespiesti, ir tāda viegluma sajūta...Biju ļoti apmierināta ar rezultātu un atmosfēru! Vispatīkamākais bija dzirdēt, ka viesi bija apmierināti. Man bija ļoti svarīgi, lai arī viesi jūtas ērti un brīvi. Un to es panācu ar nelielu ceremonijas vietas izveidošanu pašā Daugavas krastā ar skatu pret Daugavu. 

Par to, kur un kā vēlaties laulāties vajadzētu padomāt jau laicīgi. Svarīgākais ir izlemt vai vēlaties laulāties baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā. Dzimtsarakstu nodaļā viss ir vienkāršāk, bet banīcā tas prasīs arī nedaudz jūsu piepūli, jo tad ir jāizdara dažas lietas, ko prasa mācītājs un ticība. Bet ja atrodat tādu mācītāju, kas jums abiem patīk un atbilst jūsu iedomātajai vīzijai par to, kā visam jāizskatās, tad nebaidieties un nedaudz pastrādājiet, lai realizētu vēlmi laulāties mācītāja pavadībā. 

Šajā jautājumā mēs abi bijām vienisprātis, ja nepatīk dzimtsarakstu nodaļa, tad atliek mācītājs. Un tas, mūsuprāt, tomēr tā nopeitnāk un svinīgāk. Tā kā manam vīram drīzumā bija jāiet jūrā, visas formalitātes bija jānokārto pa fikso. Dzimtsarakstu nodaļā iesniegumu ieszniedzām pusgadu iepriekš, jo savādāk nevarējām. Vīra darba specifikas dēļ bija kaut kā viss jāsakombinē. Dzimtsarakstu nodaļas iesniegums ir derīgs sešus mēnešus, par kāzām ir jāpaziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš. Tad nu visu sadarījām februāri un jūlijā mierīgi varējām laulāties.

Protams, katram savs un vietas izvēle paliek katra ziņā!