Un visbeidzot...kleita!

Patiesībā, laikam, kleita bija pati pirmā, kuru jau izvēlējos un pasūtīju vēl pirms viesu nama, fotogrāfa un visa pārējā. Tam man bija ļoti piemērots laiks, jo vīrs bija jūrā un, viena pati sēžot mājās, mierīgi varēju sērfot pa ingridabridal.lv mājaslapu, lai izvēlētos, kura tad būs tā īstā, neuztraucoties, ka vīrs varētu pamanīt ko es tur daru un kuru kleitu iešu mērīt! 











Par IngridaBridal uzzināju no savas bērnības draudzenes, jo arī viņa tur šuva savu kleitu. Jau viņas kāzās es pamanīju, cik kvalitatīva, smalka, oriģināla un skaista ir šī kleita! Tad nu pie sevis nodomāju - ja es precēšos, pirmais salons, kuru es apmeklēšu būs tieši IngridaBridal! Tā nu pienāca arī mana kārta izvēlēties kleitu. Protams, es paspēju ieskriet arī vēl dažos citos kāzu salonos, bet tās kleitas, ko mērīju tajos, vispār nestāv klāt Ingrīdas kleitām, tās nevar sacensties kvalitātē, mežģīnē un ērtumā. Visas kleitas, ko mērīju citos salonos bija smagas, grauza manu ādu, tajās bija karsti un tās nebija šūtas manam augumam! Pie Ingrīdas es jūtos kā pūciņa, kleitas ir vieglas...vieglas, mežģīne maiga un smalka un galvenais, ka kleita ir šūta Tavam augumam!

Atskatoties atpakaļ uz visu kāzu gatavošanās procesu, saprotu, ka lielāko daļu no visa esmu izvēlējusies ļoti ātri un īpaši par to nedomājot. Ja tas bija viesu nams, tad Valteri, ja tas bija fotogrāfs, tad Sintija Erta, bet ja tā bija toršu meistare, tad Zane. Tā arī bija ar kāzu salonu. Es ilgi nedomāju un neizvēlējos starp n'tajām kleitām, saloniem...nemaz netērēju ilgi laiku staigājot apkārt un domājot - kur labāk šūt kleitu?! Tā kā pēc horoskopa esmu svari, lielā domāšanā nemaz nevarēju atļauties ieslīgt, jo tad būtu pavisam traki, jo nevarētu izvēlēties no lielā piedāvājuma! Pa dažiem saloniem pastaigāju tikai tāpēc, lai zinātu kā ir citur un ar savu pieredzi varētu padalīties ar citām līgaviņām! Vienas dienas laikā man viss bija skaidrs!






Pie Ingrīdas pieteicos vienā darba vakarā un kopā ar savu draudzeni nolēmu pamērīt kleitas. Izmērīju visādas, arī kuplās princešu kleitas, bet paliku pie tās, kuru jau sērfojot internetā biju ieraudzījusi IngridaBridal katalogā. Tā bija mana Kimberly, kura perfekti izcēla manu augumu, jo esmu kupla dupša īpašniece un nāriņas tipa kleita ir piemērota šādam siluetam. Kimberly mani uzrunāja arī ar mežģīni, bolero jaciņu un graciozajām podziņām aizdares vietā un šleipi. Vienīgais, ko nedaudz izmainīju no oriģinālā varianta bija jostas krāsa. Oriģināli tā bija kafijas krāsā, bet es izvēlējos Ivory (šampanieša krāsā).






Tā kā mans vīrs nav ražena auguma, mēs esam apmēram viena auguma, jau tad bija skaidrs, ka viņš man blakus pazustu, ja es izvēlētos kuplo princešu kleitu! Es ļoti piedomāju pie tā, lai arī mans vīrs labi izskatās un es neapēdu viņu ar savu kleitu. Tomēr, ne jau es vienīgā precos, tas ir pāris, kurš precas un jāpadomā arī par vīriņu! Tāpēc, mīļās meitenes, padomājiet arī par saviem puišiem, nevis tikai par sevi! Vai tā būtu kleita, plīvurs, cepure, padomājiet kā tas viss izskatīsies koptēlā ar topošo vīru. Nereti mēs mēdzam aizmirst savu otru pusīti, līdz ko uzvelkam šo skaistumu mugurā! Līdz ko kleita bija pasūtīta es vairs nevarēju sagaidīt piemērīšanu un uzlaikošanu. Tā man bija paredzēta martā, bet kleitu jau pasūtīju iepriekšējā gada augustā. Līdz ko kleita bija gatava, pakarināju to pie skapja un nevarēju paiet tai garām, nepaskatoties uz to un neapčamdīt. Līdz kāzām dzīvoju pa mākoņiem! 

Plīvuru Ingrīda man piemeklēja komplektā pie Kimberly kleitas ar tādu pašu mežģīni. Ne ko pielikt, ne ko atņemt. Biju un esmu ļoti apmierināta!

Par kurpēm runājot, atkal tas pats stāsts par vīru. Lai cik ļoti gribētu iespīlēt sevi augstpapēdenēs, es to nevarēju atļauties! Patiesībā nemaz tādas uzvilkt nevarētu...mana platā pēda to neatļautu un visa diena būtu sabojāta, jo kājas būtu nospiestas. Te nu atkal skaidrs bija viens, man vajag nelielu papēdi. Tā kā vasara, tad gribēju purniņu vaļā...gribēju taču arī savu pedikīru parādīt...! Likās, ka mazais papēdis padarīs manu kāju nesmuku un saīsinās manu augumu, bet patiesībā visu izlaboja mana nāriņas kleita un kurpes nemaz lāgā nevarēja redzēt. Beigās man šīs kurpes tik ļoti iepatikās, ka nemaz nedomāju vai mana kāja izskatās slikti vai labi. Man bija ērti un galvenais kopumā izskatījās gaumīgi! Atkal, izvēlējos pavisam vienkāršas, bet gaumīgas kurpītes. Tās es novilku tikai pēc mičošanas, kad kājas vairs neturēja slodzi dejojot. 

Starpcitu, tā kā mēs braucām fotogrāfēties pirms laulību ceremonijas, es šo kurpju vietā uzvilku vecās labās zandeles uz papēža un pie tam raspberry krāsā! Bija ļoti saskaņoti un nesabojāju savas ivory krāsas auduma kurpes. Ceremonijai vajadzēja atstāt kaut ko arī svaigu, jo kleita tomēr jau bija nedaudz sanēsāta...Tas tā, humoram. Nekas jau netika sanēsāts...Tās kurpes pat izturēja manu trako dejošanu un pēc kāzām hlora devu un birstes pieskārienus, lai tās atkal atgūtu savu baltumu! 

Tagad mana kleita rotās guļamistabas sienu, lielā baltā rāmī ar līgavaiņa piespraudi. Kur citur man to kleitu likt?! Lai put skapī? Izdomāju tai oriģinālu pielietojumu arī pēc kāzām! Vīrs savu uzvalku jau visu vasaru nēsāja, un turpinās to darīt arī turpmāk, bet es savu kleitu vairs neuzvilkšu. Ja nu vienīgi uz kādu foto sesiju...pēc gada, piemēram...!

Lai jums iedvesmojoši kāzu kleitas meklējumi un izdodas atrast savu īsto!