Pujeņu pušķis...

Par puķu pušķi ir atsevišķš stāsts, jo manas izvēlētās puķes jūlijā jau sen ir pārziedējušas un noziedējušas. Pujenes. 

Par tām jau pieteicu savai floristei pusgadu iepriekš. Un kad pienāca laiks, tās tika speciāli pasūtītas. Bet kā tad bez klupšanas akmeņiem! 

Pujenes manā krāsā bija pieejamas pumpuros, kurām vidiņi ir tukši. Noteikti esat redzējušas skaistos pujeņu pušķus ar pilnajiem ziediem. Lūk tāds bija mans sapnis par kāzu pušķi. Bet tā kā pilnās pujenes ir pieejamas tikai gaišā vai maigi rozā krāsā,  tās saplūstu ar manu kleitu un neiederētos koptēlā. Tad nu floristei bija smags uzdevums, ko viņa paveica godam! 

Pirmo reizi es savu pušķi ieraudzīju caur logu, kad floriste caur logu lielīgi rādīja, kas no tā visa sanācis! Tajā brīdī es nevarēju lēkāt, jo man veidoja frizūru un grimēja, bet iekšēji es lēkāju no laimes un man gribējās burtiski raudāt no prieka, par to, cik skaists tas pušķis, par to, ka floristei izdevās realizēt manu trako ideju! Kādu laiciņu par to vien varēju runāt un visiem apkārtējiem kā veca saplīsusi plate atkārtoju – Tu redzēji? Tu redzēji man pušķi? Tas ir tiiiiiiiiik skaists!!!

Jautāsiet vai man nebija žēl viņu mest prom? Teikšu, ka nē! Jo manuprāt tāda ir tā pušķa loma šajā dienā. To tāpat nesaglabās, tāpat kā visus skaistos mirkļus un sajūtas, tās paliks tikai ar Tevi! 

Tāpēc jau svarīgi ir labs fotogrāfs, kurš iemūžina to visu fotogrāfijās! Un ja to visu tā arī uztver, ka tas viss nāk un tāpat arī aiziet, jo vieglāk atvadīties no skaistajām un mīļajām lietām! Jo ar šīm atvadām, tāpat kā ar plīvura noņemšanu līgava pāriet sievas kārtā. Un lai cik neticami un vecmodīgi tas skanētu, arī man bija šī sajūta sevī dziļi iekšā, jo tikai tad beidzas sapnis, beidzas rozā brilles, mākoņi un taureņi, un saproti, ka ballīte gandrīz ir beigusies un vairs nebūsi tāpati vecā Monta, kas nupat lēkāja pa deju grīdu ar plīvuru matos, bet nu jau sieva un kad tā garšīgā torte būs noēsta, rīts nāks pretī un to kleitu būs jānovelk. Tāpat kā jāatdod plīvurs un pušķis...

Bet ar to foršo tās dienas sajūtu dzīvoju vēljoprojām! Un kas man to liedz?! Tāpēc novēlu jums visām sarīkot tādas pašas kāzas, ka vēl pēc mēnešiem jūsos ir šī patīkamā sajūta un gribas izdzīvot ik mirkli no kāzām! Skatīties bildes un priecāties par to, cik skaisti mēs bijām un cik skaista diena bija!

Bet ar šo sajūtu vēl nebeidzas man stāsts. Turpinājumā pastāstīšu par tādām neatņemamām dienas sastāvdaļām kā torte, auto un mūzika. Un kur tad bez ielūgumiem, kleitas un uzvalka...