Nekad nebiju domājusi, ka aizsākšu ko tādu. Atceros sen atpakaļ manā draugiem.lv profilā bildes parādījās katru nedēļu, ja ne vien pat katru otro dienu. Tad tam sekoja facebook, bet ar laiku, kļūstot pieaugušākai mana vēlme publicēt privāto dzīvi sociālajos medijos noplaka. Domāju, kāpēc man iznest savu dzīvi plašākai publikai? Taču atliek nosvinēt kāzas, lai visi principi izgaistu, jo kāzas – tas taču ir bezgala skaisti un sirsnīgi. Un pats galvenais- kāpēc gan lai nepadalītos ar šo skaisto notikumu arī ar citiem?! Vēljovairāk, pastāstīt arī par cilvēkiem, kas piedalījās to rīkošanā un padarīja manu dienu tieši tādu, kādu vēlas katra meitene – perfektu! Un ir taču tik svarīgi izvēlēties pareizos cilvēkus, kas šajā dienā piepildīs visas Tavas vēlmes!
Pieļauju, ka mans stāsts neienteresēs visas meitenes, jo katrai taču ir savs stāsts un ambīcijas, bet tās, kuras vēlas pašas ko darīt lietas labā, nevis gaidīt tikai uz vīrieti, esiet laipni aicinātas iepazīties ar manu stāstu!
Patiesībā nevajag nemaz tik daudz...Ja vien esat nolēmuši
svinēt kāzas, sākat gatavoties laicīgi. Vismaz viesu namu rezervējiet laicīgi,
jo lielākā daļa viesu namu rezervācijas jau veic gadu uz priekšu, kas bija man
lielākais pārsteigums. Tā kā esmu perfekcioniste, savām kāzām viesu namu sāku
meklēt tieši vienu gadu iepriekš. Un man par brīnumu datums, kurā gribēju
svinēt kāzas jau bija rezervēts. Tad arī sapratu, cik patiesībā daudz ir
precēties gribētāju! Bet vispirms visu pēc kārtas...
Ar savu vīru esam pazīstami jau astoņus gadus, no tiem divus
mēnešus esam precēts pāris. Un ziniet, tā ir laime saukt savu otru pusīti par
vīru, nevis draugu. Tāds lepnums un piederības sajūta man vēl nav bijusi. Tas
tomēr ir kas cits, kad darbā sarunās par dzīvi un ģimeni Tu beidzot vari
pateikt „vīrs”, lai gan pie tā arī jāpierod, tāpat kā pie jaunā uzvārda, ja
vien esi nolēmusi pāriet vīra uzvārdā!
Par precēšanos sākām domāt līdz ko pabeidzām augstskolu.
Laikam bija pienācis tāds brīdis, kad mūsu dzīvē viss bija piepildīts un
gribējās sākt jaunu lappusi, jaunu nodarbi, mērķi vai atvērt jaunu lapu mūsu
kopdzīvei. Tā teikt, mūsu dzīves lielais mērķis bija izpildīts – augstākā
izglītība iegūta. Savu dzīvi biju iedalījusi posmos – pabeigt vidusskolu,
iestāties augstskolā, iegūt bakalaura un maģistra grādu. Un tā tas arī bija.
Viss norisinājās, kā biju iedomājusies savu dzīvi pāris gadus atpakaļ. Tā kā
abi bijām nonākuši līdz šim posmam, sapratām, ka dzīvē vajag asumiņu. 
Turpinājumā uzzināsiet, kā es saņēmu bildinājumu un vai tas bija standarta tradicionālais bildinājums, vai tomēr ilgi gaidīts pašsaprotams iznākums!
No comments:
Post a Comment