Vīrs atkal taisījās jūrā, es paliku mājās ar darbu. Abi
runājām, ka varbūt nākamvasar kaut kas jāsadomā, ka vajadzētu tos papīrus
sakārtot. Viņš piedāvāja sarakstīties zaksā uz ko es atbidēju, ka labāk
uztaisam budžeta kāzas, ka es visu noorganizēšu, sameklēšu labākos
piedāvājumus, lai tikai iekļautos pievilcīgā summā. Un galvenais nosacījums –
mazas kāzas, tikai tuvākie! Jo apzinājos, cik tas viss izmaksā un negribēju
viņu nobiedēt ar šo pasākumu. Pie šādas domas arī palikām, bet ne par ko vairāk
tā arī nenovienojāmies. 
Kad viņš jau bija jūrā, es sāku skatīties viesu namus.
Un tajā mirklī, kad es sapratu, ka viesu namus rezervē jau gadu uz priekšu,
uzreiz rakstīju vīram un sapratām, ka vai nu tagad, vai viss atliksies vēl par
gadu.
Nezinu vai lēmums rīkot kāzas būtu pieņemts tik operatīvi, ja viņš būtu krastā, bet esot prom tas nāca ļoti ātri. Tad nu es beidzot saņēmu pozitīvu atbildi un gatavošanās varēja sākties!
Par kāzām un gatavošanos neviens neko nezināja. Mēs klusējām
un gribējām, lai tas ir pārsteigums. Arī vecākiem no sākuma mēs vēl neko
konkrētu neteicām, tikai to, ka JA mēs precētos, darītu tā un šitā...bet ilgi
es to neizturēju, jo prieks bija tik liels, ka nespēju par to nepastāstīt!
No comments:
Post a Comment