Viesu nama un ceremonijas vietas izvēle...

Es uzreiz zināju, ka kāzas vēlos svinēt brīvā dabā un galvenais nosacījums -  pie ūdens. Tā kā pati esmu no Aizkraukles un visu mūžu nodzīvojusi pie Daugavas un vīrs ir jūrnieks, tas bija nepārprotami, ka ceremonijai jānotiek ārā, skaistā vietā pie Daugavas. Uzreiz man nāca prātā daži viesu nami. Taču pavisam nejauši uzgāju Valterus, kur tad arī viss norisinājās. 

Aizkraukles apkārtnē nav daudz viesu namu, bet tie kas ir, atrodas pie Daugavas. Taču ņemot vērā, ka rīkoju budžeta kāzas, liela nozīme bija cenai. Un man par pārsteigumu par ļoti draudzīgu cenu es varēju dabūt sapņu vietas viesu namu!

Viesu nams atrodas pašā daugavas krastā, neliela guļbaļķu mājiņa ar pirti un baļļu, kā arī telti, kas var uzņemt līdz 70 viesiem un atliks vieta arī dejām un mūziķiem! Savukārt pati māja var izguldīt 30 viesus ar 5 divvietīgiem numuriņiem un vienu lielu istabu pilnu ar matračiem. Bet tā daba un apkārtne ir vienkārši neaprakstāma. Uz turieni vienkārši ir jāaizbrauc!

Tā kā ceremonija norisinājās brīvā dabā, ļoti svarīgi bija labs laiks. Visu nedēļu lija lietus un šķita, ka rudens jau klāt, kad 24.jūlija rītā pamodos un no prieka gribējās lēkāt un spiegt, jo debesis bija skaidras un saule kāpa arvien augstāk! Par to man jāsaka paldies augstākajiem spēkiem un manām pozitīvajām domām, jo tieši 24. jūlijā daba mūs lutināja ar skaistu, saulainu un dzestru dienu!

Vietas izvēle un ceremonija lika padomāt par B plānu. Skaidrs bija viens- izvēlēties smalku zīda pārklātu arku es nevaru, jādoma kas nopietnāks. Pateicoties vecajiem sakariem, kad vēl strādāju Kosmetoloģijas koledžā pie Marikas Ģedertes, noīrēju baltu telti ar baltiem brezenta griestiem un sānos zīda aizkariem. Un pats svarīgākais- pavisam viegli saliekama! Tad nu biju nodrošinājusies lietum un varēju domāt par dekorācijām. Domājot par viesiem un par to, lai viesi justos ērti, sarunāju arī piepūšamu gumijas sofu, kas dzīvē izskatās gluži kā īsts dīvāns! Un ziniet? Viesus nevarēja dabūt nost no tā sofa!

Izvēlējos rozes, kuras iestiprināja stabiņos kombinācijā ar mūsu krāsas lentītēm. Tāpat tika sagādātas rožu lapiņas, kas tika izkaisītas uz zemes līdz altārim. Par krēsliem īpaši nepiedomāju, jo uz tiem tāpat sēdēja viesi un īpašas dekorācijas tas neprasīja. Mana skaistā baltā telts ar rožlapiņām un skatu pret Daugavu bija gatava sagaidīt jauno pāri!

Kopēju ainu lieliski papildināja manas līgavas māsas. Mīļās māsīcas, no kreisās Elīna, Betija un Terēze, kas man ir kā māsas. Visām bija saskaņotas navy blue krāsas kleitas un aveņu krāsas aksesuāri. Lieki piebilst, ka, protams, kur meitenes, tur problēma! Krāsas un kleitas izvēle bija ļoti grūts uzdevums manai trijotnei, jo katra ir ar savu odziņu, idejām un gaumi. Bet beigu beigās caur smiekliem un kurioziem viņas visas piepildīja mūsu dienu ar savu skaistumu un šarmu!

Tā kā mūs laulāja mācītājs, vienīgā viņa prasība bija galds, uz kā izvietot altāri. Tas man sagādāja diezgan lielu kreņķi, jo tādu optimālu galdu, ko ievietot zem telts nevarēju piemeklēt. Īrēt arī nevēlējos, jo man ļoti netīk klapatas ar īres mēbeļu nogādāšanu atpakal tur, kur tās paņemtas. Biju laimīga uzzinot, ka tādi galdi pietiekamā daudzumā var atrast pašā viesu namā! Tā kā neķeriet kreņķi, no sākuma noskaidrojiet vai pats viesu nams nav labi apgādāts ar visādām mēbelēm, kas izmantojamas jūsu vajadzībām! Uz galda tika uzšūts balts galdauts un iekārtoti ziedi. 

Vēl tagad atceors to sirreālo sajūtu, kad, stāvot pie altāra, man pretī gozējas Daugava, matos pūš atspirdzinošs vējš un vaigos mirgo saule! Un vispatīkamākā sajūta bija tad, kad redzi, cik atpūtušies un brīvi jūtas tavi viesi. Kad pirms ceremonijas viņi visi brīvi pastaigājas, pēta un iepazīst apkārtni un vairo pozitīvu enerģiju, kas uzlādēja arī mūs abus. Vēl lielāks prieks, ka to nenovēroju tikai vien es pati, bet gan dzirdēju to no pašiem visiem. Ziniet? Uzreiz baigais lepnums, jo ir izdevies šo dienu padarīt jauku ne tikai mums, bet arī viesiem! 






Ir būts kāzās un tik daudz kas redzēts un piedzīvots. Interesanti pavērot kā cilvēki precas un kādu ceremoniju izvēlas. Nupat biju draudzenes Evitas kāzās, kur ceremonija norisinājās baznīcā. Ir pavisam citas sajūtas. Ir bijība un pietāte. Turpretī, kad mans brālēns un mūsu vedējs Lauris precējās zaksā, tas atkal bija traki sirsnīgi un pati par sevi smējos, jo nebiju raudājusi savās kāzās, bet sava brālēna kāzās man uznāca tāds sentiments, ka asara nobira. Protams, prieka asara! Tās sajūtas ir dikti dažādas un katram savas. Manējās noteikti bija brīvības, viegluma un nedaudz ar trakuma pieskaņu. Tie, kas mūs pazīst, zina, ka esam jautri un plēšam jociņus. Tad nu gribējās, lai arī mūsu kāzās ir nedaudz jautrības, brīvības un tajā pašā laikā kripatiņas nopietnības. Kā jau tam pienākas būt kāzās!